NB! Jauns pied\u0101v\u0101jums R\u012bgas Krievu te\u0101tra skat\u012bt\u0101jiem: s\u0113dvietas ir izvietotas tie\u0161i uz skatuves 5 rind\u0101s (s\u0113dvietas 1., 2. un 3. rind\u0101 ir uzst\u0101d\u012btas uz kust\u012bg\u0101s platformas); vietas nav numur\u0113tas.<\/p>\n
Es sacer\u0113ju \u0161o darbu speci\u0101li aktierim Eud\u017eenio Allegri un re\u017eisoram Gabrielem Va\u010disam. Vi\u0146i iestud\u0113ja \u0161o izr\u0101di, un t\u0101 pirmo reizi publikai tika par\u0101d\u012bta Asti festiv\u0101l\u0101 1994. gada j\u016blij\u0101. Nezinu, vai b\u016btu god\u012bgi, ja es teiktu, ka biju sarakst\u012bjis \u0161o darbu te\u0101trim: neesmu par to p\u0101rliecin\u0101ts. Pa\u0161laik, kad turu rok\u0101s gr\u0101matu, man dr\u012bz\u0101k \u0161\u0137iet, ka \u0161is garadarbs ir aptuvens vidusce\u013c\u0161 starp te\u0101tra iestud\u0113jumu un st\u0101stu. Es nezinu, vai k\u0101dam ir ideja, k\u0101 nosaukt \u0161\u0101du sacer\u0113jumu. Ta\u010du tas nav tik svar\u012bgi. Man lik\u0101s, tas ir st\u0101sts, kuru ir v\u0113rts izst\u0101st\u012bt.
A. B.
1994. gada septembr\u012b<\/p>\n
Vi\u0146\u0161 sac\u012bja: \u201cTu esi dz\u012bvs tik ilgi, kam\u0113r tev ir k\u0101ds br\u012bni\u0161\u0137\u012bgs st\u0101sts un k\u0101ds, kuram tu vari to past\u0101st\u012bt.\u201d Vi\u0146am bija\u2026 br\u012bni\u0161\u0137\u012bgs st\u0101sts. Vi\u0146\u0161 pats k\u013cuva par \u0161o st\u0101stu. Ja t\u0101 padom\u0101, tad nepr\u0101t\u012bgu st\u0101stu, ta\u010du tik skaistu\u2026
Alesandro Bariko \u201c1900. Le\u0123enda par pianistu\u201d<\/p>\n
1994. gad\u0101 dienasgaismu ieraudz\u012bja it\u0101\u013cu rakstnieka, dramaturga, \u017eurn\u0101lista, esejista, literat\u016bras un m\u016bzikas kriti\u0137a, intelektu\u0101lo sarunu \u0161ovu vad\u012bt\u0101ja Alesandro Bariko tre\u0161ais sacer\u0113jums ar nosaukumu \u201cNovecento\u201d, kas tulkojum\u0101 no it\u0101\u013cu valodas noz\u012bm\u0113 \u201cT\u016bksto\u0161devi\u0146simtais\u201d jeb \u201cDivdesmitais gadsimts\u201d. Ta\u010du hronolo\u0123ijai un kalend\u0101ram ar to nav nek\u0101da sakara: Novecento \u2013 galven\u0101 varo\u0146a iesauka, un tas ir tikai viens no neparastajiem valodas \u0101\u0137\u012b\u0161iem tulkot\u0101jiem, kas pie\u0137\u0113r\u0101s \u0161im patiesi br\u012bni\u0161\u0137\u012bgajam st\u0101stam: valdzino\u0161am, smiekl\u012bgam, aizkustino\u0161am, nedaudz skumjam\u2026 un iedvesmojo\u0161am.
1900. gada pirmaj\u0101 dien\u0101 uz ku\u0123a \u201cVird\u017e\u012bnija\u201d citronu kast\u0113 atrada z\u012bdaini. Z\u0113ns k\u013cuva par izcilu pianistu, lai gan sp\u0113l\u0113t neviens vi\u0146u nebija m\u0101c\u012bjis. Oke\u0101na un klavieru d\u0113ls Novecento ne reizi nebija izk\u0101pis krast\u0101, bet nodz\u012bvoja ce\u013cojumiem un piedz\u012bvojumiem piepild\u012btu dz\u012bvi: vi\u0146a m\u016bzik\u0101 skan\u0113ja Par\u012bze un Londona, \u0100frika un Arktika\u2026 Novecento apb\u016bra klaus\u012bt\u0101jus un uzb\u016bra savas v\u0113lmes, atska\u0146oja \u201ckaut k\u0101das savas notis\u201d un izsp\u0113l\u0113ja muzik\u0101lo dueli ar \u201cd\u017eeza izgudrot\u0101ju\u201d\u2026 Vi\u0146\u0161 aizg\u0101ja kop\u0101 ar savu pasauli, kas bija ku\u0123is, ta\u010du le\u0123enda \u2013 t\u0101 palika.
\u0160\u012b luga vair\u0101kk\u0101rt iestud\u0113ta It\u0101lij\u0101, Sanmar\u012bno, Francij\u0101 un cit\u0101s Eiropas valst\u012bs. 1998. gad\u0101 ekr\u0101nos par\u0101d\u012bj\u0101s it\u0101\u013cu re\u017eisora D\u017euzepes Tornatores filma \u201cLe\u0123enda par pianistu\u201d ar Enio Morikones m\u016bziku, kas sa\u0146\u0113ma daudzus apbalvojumus, t.sk. \u201cZelta globusu\u201d par ori\u0123in\u0101lo ska\u0146u celi\u0146u (saundtreku). Kad gr\u0101mata tika p\u0101rtulkota krievu valod\u0101, krievu aktieris un re\u017eisors O\u013cegs Me\u0146\u0161ikovs izveidoja monoizr\u0101di \u201c1900.\u201d (2008), kas izrais\u012bja milz\u012bgu kriti\u0137u un publikas interesi.
Ku\u0123a \u201cVird\u017e\u012bnija\u201d pianista st\u0101stu R\u012bg\u0101 uz skatuves pirmo reizi iestud\u0113ja Dmitrijs Petrenko: 2016. gad\u0101 Sp\u012b\u0137eros notika koncertizr\u0101des \u201cNovecento\u201d pirmizr\u0101de, kur\u0101 pianista lomu atveidoja Vestards \u0160imkus, bet st\u0101stnieka lom\u0101 iejut\u0101s Kristaps \u0136eselis (Latvijas Nacion\u0101lais te\u0101tris) latvie\u0161u versij\u0101 un Maksims Busels \u2013krievu.
Iestud\u0113jums R\u012bgas Krievu te\u0101tr\u012b \u2013 nav nedz atk\u0101rtojums, nedz ar\u012b Dmitrija Petrenko projekta rekonstrukcija, bet piln\u012bgi jauna izr\u0101de ar jaunu rado\u0161o komandu (kaut gan skat\u012bt\u0101ji atkal var\u0113s redz\u0113t Maksimu Buselu); par pianistu k\u013c\u016bs Uldis Marhilevi\u010ds. Alesandro Bariko muzik\u0101lajai l\u012bdz\u012bbai ir \u013coti daudz nokr\u0101su, un t\u0101 pie\u013cauj visda\u017e\u0101d\u0101kos trakt\u0113jumus. R\u012bgas Krievu te\u0101tra versija ir v\u0113l viens le\u0123endas par Oke\u0101na pianistu las\u012bjums.<\/p>\n
Alesandro Bariko ir dzimis 1958. gad\u0101 Tur\u012bn\u0101. Studiju gados ieguvis filozofijas gr\u0101du un beidzis konservatorijas klavieru klasi, public\u0113jis divas m\u016bzikas kritikas esejas, rakst\u012bjis av\u012bz\u0113m \u201cLa Repubblica\u201d un \u201cLa Stampa\u201d, vad\u012bjis sarunu \u0161ovus, kas bija velt\u012bti literat\u016brai, m\u016bzikai un kino. 1991. gad\u0101 izn\u0101ca vi\u0146a pirmais rom\u0101ns \u2013 \u201cDusmu pilis\u201d, bet 1993. gad\u0101 vi\u0146\u0161 k\u013cuva par vienu no Tur\u012bnas rakstnieku darbn\u012bcas skolas jeb Holdena skolas (Scuola Holden) l\u012bdzveidot\u0101jiem, kas savu nosaukumu ieguva, pateicoties D\u017e. D. Selind\u017eera rom\u0101na \u201cUz kraujas rudzu lauk\u0101\u201d galvenajam varonim Holdenam Kolf\u012bldam.
Pa\u0161reiz Alesandro Bariko rado\u0161aj\u0101 biogr\u0101fij\u0101 ir 13 rom\u0101ni, vair\u0101ki scen\u0101riji, daudz apcer\u0113jumu un rakstu, k\u0101 ar\u012b filma \u201c21. lekcija\u201d, kas velt\u012bta B\u0113thovena Dev\u012btajai simfonijai (2008, debija re\u017eij\u0101).
\u201c\u2026m\u016bzikas kl\u0101tb\u016btne ir j\u016btama visos vi\u0146a rom\u0101nos, t\u0101p\u0113c ka Bariko ir divas dv\u0113seles \u2013 liter\u0101r\u0101 un muzik\u0101l\u0101, un t\u0101s nav atdal\u0101mas, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 divi savienotie trauki.
M\u016bzika, filozofija, arhitekt\u016bra, glezniec\u012bba, v\u0113sture, literat\u016bra \u2013 l\u016bk, kur vi\u0146\u0161 g\u016bst savu sacer\u0113jumu nebeidzamos si\u017eetus, kuros dzimst ar\u012b vi\u0146a varo\u0146i: \u0123\u0113niji un d\u012bvai\u0146i, fantaz\u0113t\u0101ji un bezpr\u0101t\u012bgie izgudrot\u0101ji; visi vi\u0146a varo\u0146i paliek atmi\u0146\u0101 uz ilgu laiku: misters Reils un Peki\u0161s no \u201cDusmu pil\u012bm\u201d, Erv\u0113 \u017donk\u016brs no \u201cZ\u012bda\u201d, Bartleb\u016bms un Plasons no \u201cOke\u0101na J\u016bras\u201d un, protams, Denijs Budmens T. D. Novecento \u2013 \u0123eni\u0101lais pianists, kas sp\u0113l\u0113 oke\u0101na vid\u016b\u2026\u201d (Nat\u0101lija Ko\u013cesova, tulkot\u0101ja)<\/p>\n
\u201c\u0160is st\u0101sts, kuram ir sve\u0161as m\u016bsdienu probl\u0113mas, ir gandr\u012bz pasaka. Taj\u0101 m\u012bt neparasts pianists, kur\u0161 piedzimst un nomirst uz ku\u0123a, ne reizi nenok\u0101pjot krast\u0101. Bariko ir koncentr\u0113jies uz ideju, nevis stilu: vi\u0146\u0161 s\u0101k vienu fr\u0101zi, no kuras piedzimst cits t\u0113ls, tad vi\u0146\u0161 p\u0101riet jaun\u0101 fr\u0101z\u0113 utt. Tie\u0161i t\u0101pat k\u0101 dz\u012bv\u0113.\u201d
Arnoldo Foa Skandj\u0101no (aktieris)<\/p>\n